PIEKTDIENA, 2003. GADA 28. NOVEMBRIS Labdariba tiecas no Bremenes uz Rigu
Otrdien, 25. novembri, Riga, viesnicas “Hotel de Rome“ telpas, uz preses konferenci aicinaja Bremenes valsts padomniece kulturas jautajumos Elizabete Mocmane, lai nodotu Rigas Lutera draudzei 1250 eiro ziedojumu, ko savakusi radniecigas Bremenes Martina draudzes locekji.
Ši nauda nonaks Latvijasarstu labdaribas biedribä “Gratis“, kura iesaistiju draudzei piederigie visdažadako medicinas jomu specialisti. Sakuma Lutera draudze ešoie dakteri pa reizei izpalidzejuši trukuma nonakušiem jaudim, pec tam notemuši dibinat biedribu, kas regulari sniegtu paldzibu bez maksas, nesanemot ne vaist, ne pašvaldibu finansejumu. Sads darbs iespejams, vien pateicoties citiem labdariem.
“Gratis“ parstave, P.Stradina…slimnicas arste, medicinas doktore Rasma Alekse: – Musu sabiedriska organizacija darbojas jau vienpadsmito gadu. Pirmos gadus varejam palidzet vien paris cilvekiem menesi, bet ar katru gadu pieaug trucigo un slimo cilveku vajadzibas – un lidz ar to musu velme viriem palidzet. Šaja organizacija esam 16 arsti, kas gatavi sava brivaja laika palidzet tieši vistrucigakajiem. Astoni devini specialisti strada gandriz katru nedeju, vel seši konsulte, kad ir vajadziba, – bernu kirurgs, kakla un ausu arsts (pec kuragan katru nedeju nav pieprasijuma), bet regulari katru nedeju ir pienemšana pie acu arsta, kardiologa, nasažas speciälista, gastroenterologa, kirurga. Tas ir liels pabalsts trukuma nonakušiem cilvekiem, turklat pilnigi bez maksas. Bez šim konsultacijam palidzam ar bezmaksas medikamentiem, braucam ar arstu pie smagi saslimušajiem majas vizites. Saskana ar musu organizacijas statutiem mes sniedzam ne tikai medicinisko palidzibu cilvekiem, kas nonakuši trukuma un palikuši bez apgadniekiem, bet izlidzam ari ar apgerbu, partikas produktiem, transportu, kas nu kura briidi vajadzigs. Turklat mes nesniedzam šo palidzibu tikai šauram iedzivotaju lokam. Lai ari darbojamies pie Lutera draudzes, netiek škirots, vai cilveks ir draudzes loceklis, kristietis vai ateists, mes palidzam – protams, iespeju robežas — jebkuram trucigajam, vienalga, no kurienes vinš ir nacis. Pie mums griežas pec palidzibas dažadu ticibu un tautibu cilveki, mus bieži vien uzmekle ari no citam pilsetam un taliem laukiem.
E. Mocmanei vel bija nododams kads sutijums — 950 eiro — Rigas Lutera akademijas vaditajam Tie saziedoti kada Bremenes draudze — ar velejumu nodrošinat teologu pectecibu Lativija.
Elizabete Mocmane: -Ši misija loti labi iederas manas vizites konteksta. Es ka Bremenes senatora padomniece kulturas jautajumos esmu ieradusies šeit, lai parrunatu nakama gada kulturas programmu starp Rigu un Bremeni saistiba ar Bremenes pieteikšanos uz Eiropas kulturas galvaspilsetas. statusu 2007. gada. Mes velamies ari turpmak stiprinat un intensificet jau izbuvetos sadarbibas tiltus. Musu kooperacija nav maksligi radita, ta pastav daudzus gadus un apliecina ari abo valstu draudžu sadarbošanos. Un Juris Rubenis ir musu angaržets lielisks tiltu buvetajs no Latvijas uz Vaciju. Vinš bieži ciemojies Bremene, spredikojis musu draudze, mans dzivesbiedrs, macitajs, savukart vadijis dievkalpojumus Riga, Tornakalna baznica. Mes cešnamies šo sociaälo sadarbibu ar citu zemju draudzem kuplinat ar savstarpejiem kulturas projektiem. Tadel es tikšos ar Latvijas dažadu kulturas jomu atbildigam personam. Latvija jau pavisam driz bus Europas Savienibas dalibvalsts, un Bremene uzskata, ka butu joti svarigi jau paša sakumä musu partneribas varda pieteikt kandidešanai uz Eiropas kulturas galvaspilsetas godu Rigu un Gdansku, ar ko ari sadarbojamies.
Jänis Rubenis: – Šis sadarbibas pozitiva puse ir ta, ka abas draudzes daudz macijuas viena no otras, ka varam sav starpeji aizgut dažadas vertigas idejas. Un ta ir cilveku sadarbošanas, ku mes egustam draugus Vacja un vacieši Latvija. Klustot par ES valsti, mes varam macities no tam draudzem, kuras jau darbojas ES juridiskaja telpa, un, domaju, mums, Latvijas draudzem, bus vel joti daudz jaapgust no ta, ko tagad jau praktize draudzes Rietumeiropa, tapec mums jr svarigi laikus iepazit jaunos nosacijumus, izaicinajumus, ari problemas, ari kadam jasastopas draudzem ES konteksta. Elizabete Mocmane vel piebilda, ka loti svarigi bus Vacijas puses gataviba palidzet Latvijas draudzem iejusties un “atrast sevi jaunaja Eiropas telpa, kas nav nemaz tik vienkarši ari mums“.
Silvija Ernštreite